Komandas Prezidente Helena Villeruša: “Nevaru iedomāties savu dzīvi bez FK Lielupe”

Helena Villeruša ir viens no tiem cilvēkiem, pateicoties kuram komanda turpina attīstīties. Foto - FK Lielupe arhīvs

Līdz 2017.gada 31.decembrim bija iespēja pieteikties kārtējām Biedrības “Futbola Komanda “Lielupe”” vēlēšanām. Šādu izdevību izmantoja seši kandidāti, taču starp viņiem nebija esošās FK Lielupe prezidentes vārda. Helena Villeruša nolēma atstāt šo amatu. Mēs uzaicinājām uz pārrunām mūsu komandas Prezidenti, uzzinājām viņas viedokli par komandu, tās izaugsmi, un vēl daudz ko interesantu.

Septembrī FK Lielupe palika 5 gadi un Tu, kā viena no šīs komandas dibinātājiem, esi bijusi ar komandu gandrīz no paša sākuma. Atgriežoties 2012.gadā, kā bija dibināt šo komandu?

Tas bija diezgan aizraujošs periods, jo tad man tas bija pavisam kas jauns. Nebija nekādas pieredzes komandas veidošanā, kā arī Latvijas futbolā nebiju iedziļinājusies. Tā aizsākās mana, var teikt, futbola karjera. Biju pavisam “zaļa”, maz ko zināju par Latvijas futbolu, futbola niansēm. Bija interesanti uzzināt kaut ko jaunu, iepazīties ar Latvijas futbola struktūru, izprast, ko vispār nozīmē komanda. No vienas puses tas bija grūti, no otras – ļoti interesanti.

Vai ir kādi momenti, kuri ir palikuši atmiņā, dibinot komandu?

Laikam mūsu pirmā dalība LFF Kongresā – tas bija tieši manā dzimšanas dienā. Kā šodien vēl atceros, bija diezgan slikts laiks, izkrita ļoti daudz sniega, bija stiprs vējš, un, kad sākās Kongress, izrādījās, ka nebija pietiekams Kongresa biedru kvorums, lai tas Kongress būtu lemttiesīgs. Līdz ar to bija jāgaida atkārtotais Kongress, lai saprastu, vai esam uzņemti par biedriem, vai nē. Ļoti ilgi gatavojāmies tam, pārdzīvojām, tad vēl kāds gaidīšanas laiks. Vēlāk jau oficiāli tikām uzņemti par LFF biedriem.

Runājot par pašu LFF, kāda bija sajūta toreiz? Vai pamanīji kāda bija attieksme uz to, ka viņu starpā parādījās futbola kluba sieviete-prezidente?

No paša sākuma bija redzama izbrīna viņu sejās, vispār nesaprata, ko es tur darīju. Un, kad viņi uzzināja, ka esmu komandas prezidente, tad tas vēl vairāk izraisīja izbrīnu par notiekošo. Pa visu šo laiku attieksme mainījās, bet nevaru pateikt, ka ļoti stipri. Tās komandas, ar kurām draudzējamies un diezgan cieši komunicējam, jau ir pieradušas pie manis, bet joprojām rodas sajūta, ka cilvēki apkārt vai nu kautrējas jautāt, vai arī nesaprot, ko es daru Federācijā kā kluba prezidents.

dsc_0227-minPašā pirmajā Kongresā, kurā FK Lielupe bija starp kandidātiem, lai kļūtu par LFF biedriem, pie Tevis pienāca LFF prezidents Guntis Indriksons un pateica, ka viņš esot gandarīts redzēt tik skaistas meitenes LFF Kongresā. Vai tas atstāja iespaidu uz Tevi?

Godīgi, es toreiz pat nezināju, ka tas ir LFF prezidents [smejas – aut.piez.], bet, kad uzzināju, kas bija tas cilvēks, kurš pienāca un sasveicinājās ar mani, tad tas mani nedaudz pārsteidza. Tas bija negaidīti, bet ļoti patīkami. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc es tik ilgi paliku par komandas prezidenti.

Pateicoties LFF prezidentam Guntim Indriksonam?

Nē, ne gluži [smejas – aut.piez.]. Vienkārši, kamēr lielākā daļa no LFF biedriem mani neuztver nopietni kā komandas prezidenti, tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri novērtē to, ko es daru, un neuzskata, ka es velti ar to nodarbojos.

Šo 5 gadu laikā komandā bija gan problēmas gan arī sasniegumi. Varbūt Tu vari pastāstīt, kādas bija pirmās patīkamās atmiņas, kuras saistītas ar komandu?

Ļoti grūti izcelt kādu konkrētu pasākumu, bet es varu pateikt, ka tie varētu būt pirmie komandas izbraukumi, kad mēs sākām spēlēt 3.Līgā. Bija redzams kā kolektīvs pamazām sāka kļūt par komandu. To bija patiešām patīkami redzēt. Kā kopīgie izbraucieni palīdz saliedēt spēlētājus savā starpā, ka vispār mēs sākam kļūt par komandu.

Šajā sezonā Helena Villeruša apvienoja arī fotogrāfa pienākumus. Foto - FK Lielupe
Šajā sezonā Helena Villeruša apvienoja arī fotogrāfa pienākumus. Foto – FK Lielupe

Kā Tu pati novērtē savu darbu prezidenta amatā šo 5 gadu garumā?

Es uzskatu, ka tomēr varētu labāk pildīt savus pienākumus, jo vienmēr ir uz kurieni tiekties, ko uzlabot. Viens no kritērijiem, kāpēc nevarēju veltīt visu savu laiku komandai, ir paralēls darbs. Tas būtu viens no lielākajiem mīnusiem. Taču kopumā es uzskatu, ka ar kādiem noteiktiem pienākumiem esmu tikusi galā.

Martā notiks kārtējās FK Lielupe valdes vēlēšanas un Tu neesi iesniegusi savu pieteikumu dalībai vēlēšanās. Kāpēc? Un vai Tu domā kaut kā citādi palikt kopā ar komandu? Gribētos tomēr uzzināt par Taviem turpmākiem plāniem.

Es ļoti ilgi domāju sūtīt šo pieteikumu vai nē, jo tiešām esmu kopā ar komandu tik ilgi, esmu pie tās pieradusi. Godīgi sakot, nezinu, ko es darīšu bez viņas. Bet šis lēmums nepiedalīties vēlēšanās bija saistīts ar personīgiem iemesliem. Es plānoju palikt par šīs komandas līdzjutēju, maksimāli nākt atbalstīt komandu tās spēlēs, un varbūt nākamajās vēlēšanās es atkal pretendēšu uz kādu amatu šajā komandā.

Tātad Tu nenoliedz to, ka nākotnē varētu atgriezties komandā?

Es domāju, ka laiks radīs, kā būs.

Ko Tev ir devusi šī iespēja būt par komandas prezidentu?

Pati pieredze daudz ko dod. Kā tika dibināta komanda, tās pārvaldīšana. Tas viss man bija kaut kas jauns. Un kopumā, līdz tam brīdim es tikai skatījos futbola translācijas un dažreiz pagalmā uzspēlēju futbolu kopā ar puišiem, bet šeit es uzzināju daudz jaunas informācijas. Tas bija kaut kas interesants un neparasts.

Jebkurā gadījumā Tu paliec futbolā un saistīsi savu nākotni ar to un varbūt pat ne ar FK Lielupe?

Jā, tā tas varētu būt.

Tu minēji, ka esi spēlējusi futbolu pagalmā ar puišiem. Tagad FK Lielupe mēģina iesoļot arī Sieviešu futbolā. Jau ir izcīnītas pirmās uzvaras. Kāds ir Tavs viedoklis par Sieviešu futbolu, par Jūsu meitenēm? Varbūt Tu pati gribētu pamēģināt uzspēlēt?

Esmu ļoti patīkami pārsteigta par mūsu meiteņu pēdējiem rezultātiem. Kad mēs tikai uzsakām uzņemšanu šajā komandā, tad man bija lielas šaubas, ka vispār kāda atnāks. Bet esmu tiešām patīkami pārsteigta, ka pamazām sāk kaut kas sanākt, un ir pirmie rezultāti. Pati neesmu plānojusi sākt spēlēt futbolu un domāju, ka tuvākajā nākotnē es noteikti pati nespēlēšu.

Arī FK Lielupe Jaunatnes komanda rāda diezgan labus rezultātus. Ko Tu domā par Jaunatnes komandu, par to, ka jau pirmie, tā sauktie FK Lielupe audzēkņi, pievienojas Pieaugušo komandai?

Es uzskatu, ka mūsu Jaunatnes komanda ir mūsu lielākais lepnums. Tur ir ļoti vērtīgi spēlētāji un mums ir ļoti paveicies, ka viņi mums ir. Mums ir jāliek liels akcents uz Jaunatnes komandas attīstīšanu, lai šie jaunieši varētu nākotnē palīdzēt izcīnīt tiesības spēlēt 1.Līgas čempionātā. Ja izdosies attīstīt Jaunatnes sistēmu, tad tas varētu palīdzēt nākotnē nokļūt līdz pat Latvijas futbola virsotnei.

Vienmēr kopā ar komandu! Foto - FK Lielupe
Vienmēr kopā ar komandu! Foto – FK Lielupe

Ko Tu vari pateikt par to procesu, kas pašlaik notiek komandā? Iepriekšējās sezonas laikā bija izmaiņas treneru korpusā, ļoti drīz, 17.janvārī komanda atsāks gatavoties jaunajai 2018.gada sezonai, izvirzot diezgan augstus mērķus. Kā Tu uzskati, cik lielas izredzes ir tos realizēt?

Grūti spriest par treneri, jo neesmu futbola profesionālis, līdz ar to vērtēt trenera darbu nav manā kompetencē. Jā, es vēl varu paskatīties uz spēlētājiem, novērtēt viņus, bet trenera darba analizēšanai neesmu pietiekami kompetenta. Runājot par komandas mērķiem 2018.gadā, tad es jebkurā gadījumā ticu komandā, es katru gadu sāku ar cerību, ka uzvarēsim 2.Līgas čempionātu un spersim nākamo soli pretī 1.Līgai. Šogad es patiešām ticu tam, ka mēs esam spējīgi sasniegt ļoti labus rezultātus.

Tev komandas prezidenta amatā vēl ir palikuši trīs mēneši, kas nav maz, varbūt Tev ir kādi mērķi vai vēlēšanās paspēt kaut ko izdarīt pa šo laiku?

Grūti pateikt. Nekādus globālus mērķus es sev neesmu izvirzījusi. Mums ir nepabeigtas lietas, tādas kā, piemēram, komandas Jaunā gada pasākums, darbs ar Sieviešu komandu, tāpēc jaunus projektus neplānoju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašlaik ir ļoti grūti apvienot komandu un personiskās lietas.

Valdes vēlēšanām ir pieteikušies seši kandidāti. Tikai trīs no viņiem ir no esošās Valdes sastāva. Ko tu redzi kā nākamo komandas prezidentu? Varbūt Tev ir kādi ieteikumi vai novēlējumi nākamajai Valdei?

Ar daļu no kandidātiem es vēl neesmu pazīstama, nezinu viņu motīvus, neesmu runājusi ar viņiem. Kā nākamo komandas prezidentu es redzu tikai vienu cilvēku – Kārli Villerušu, jo es pati uzskatu, ka viņam visu šo laiku bija jābūt komandas prezidenta amatā, tas būtu tikai loģiski. Nevaru zināt, ko varētu sagaidīt no nākamās Valdes sastāva, nezinu, vai tā strādās labāk vai sliktāk par esošo, bet es ļoti ceru uz to labāko.

Iepazīties ar kandidātiem būs iespēja mēneša beigās, kad, 25.martā Valdes sēdē viņiem būs jāprezentē sevi un jāiepazīstina ar savām idejām. Cik lielā mērā kontrolēsiet priekšvēlēšanu kampaņu?

Man ir tikai viena balss, un es nedomāju, ka es varu stipri kaut ko ietekmēt. Es domāju, ka, ja būs kaut kas galīgi greizi, tad Valdes locekļi to pamanīs un nokontrolēs. Es ceru, ka viņiem nebūs vienalga uz komandas nākotni.

Jānis Magazeinis [no kreisās], Helena Villeruša un Kārlis Villerušs. Kādu ilgāku laiku tieši šis trio nodarbojās ar "FK Lielupe" popularizēšanu. Foto - FK Lielupe
Jānis Magazeinis [no kreisās], Helena Villeruša un Kārlis Villerušs. Kādu ilgāku laiku tieši šis trio nodarbojās ar FK Lielupe popularizēšanu. Foto – FK Lielupe

Ko vari pateikt par esošo Valdi? Cik labi strādājās šajā sastāvā?

Valdes sastāvs arī laiku pa laikam mainījās, bija cilvēki, ar kuriem bija patīkami strādāt, bija arī tādi, par kuriem uzdodos ar jautājumu, kam tas viņiem vispār bija vajadzīgs. Bet katrs no šiem cilvēkiem, kurš centās kaut ko darīt komandas labā, ir uzslavas vērts. Pēc sevis zinu, cik tas ir grūti atrast laiku šādai brīvprātīgai nodarbei, tāpēc liels paldies visiem šiem cilvēkiem, kuri ir atraduši laiku, lai palīdzētu mums attīstīt komandu. Ceru, ka mūsu komandā vienmēr būs šādi cilvēki, kuri nebūs vienaldzīgi pret komandas nākotni.

Atgriežoties pie komandas, šo 5 gadu laikā komandā ir spēlējuši ļoti daudzi futbolisti, un noteikti Tev, kā prezidentam, ir bijuši savi mīluļi.

Man kā komandas vadītājam laikam nebūtu labi izvēlēties sev mīluļus, bet pa šo laiku komandā ir bijuši tādi spēlētāji, kuru spēle man patika vairāk, ar kuriem bija interesanti parunāties, tāpēc ir grūti kādu konkrētu spēlētāju izcelt. Bet lielākoties es atceros visus.

2016.gada vērtīgākā spēlētāja balva aizceļoja līdz tās īpašniekam - Renātam Rahimovam, kurš saņēma savu balvu pirms kārtējās LU Līgas spēles. Foto - Kārlis VillerušsLabi, tad nedaudz citādi noformulēsim šo jautājumu – nosauc savu FK Lielupe Dream Team par visu šo periodu.

No vārtsargiem izcelšu Andreju Ļitvinovu, viņš, manuprāt, bija viens no labākiem šajā pozīcijā mūsu komandas vēsturē. Arī Antons Vasiļjevs ļoti daudz palīdzēja komandai.

Runājot par aizsargiem, tagad gan ir jāpalauž galva. Viens no aizsargiem, kuru es pati centos atvest uz komandu, jo man patika, kā viņš spēlēja mūsu telpu futbola komandā – ir Renāts Rahimovs, kuru es noteikti ielikšu šajā sastāvā. Vēl ir Jevgenijs Jenats, kuru es izcelšu. Mārtiņš Auziņš, kurš visnotaļ ir diezgan kolorīts spēlētājs. Toms Endelis arī viens no tiem, kuru pazīstu jau ilgāku laiku. Man patika, kā viņš progresēja, viņu biju ļoti grūti atpazīt pēc kāda laika. Jā, noteikti Andrejs Gluhovs, gandrīz piemirsu viņu, kā gan bez viņa. Arī Rihards Vilnis. Tā kā man pat sanāks pilnvērtīgs sastāvs spēlei no 18 spēlētājiem [smejas – aut.piez.]. Arī mūsu karstasinīgais Aleksandrs Ivanovs, kurš ļoti daudz ko deva mūsu komandai.

Pussargi, šeit 100% ielikšu Denisu Kiriļuku kā pirmo. Aleksejs Vasiļjevs, ļoti patīkami viņu redzēt tribīnēs, ka viņš joprojām atbalsta komandu, nāk uz spēlēm. Viens no mūsu ULTRAS [smejas – aut.piez.]. Igoru Ļahovu bija ļoti patīkami redzēt mūsu komandas kreklā. Žēl, ka tik maz, bet, manuprāt, tas ir viens no labākajiem komandas ieguvumiem. Cerams, ka viņš pēc kāda laika atgriezīsies Latvijā un turpinās vilkt mūsu komandu pretī uzvarām. Nu un laikam vissvarīgākais – Kārlis Villerušs. Viņš tomēr paliek manā skatījumā par labāko komandas spēlētāju. Vēl izcelšu Husanu [Khusan Dadamukhamedov – aut.piez.] un Daņilu Savicki.

Par uzbrucējiem runājot, tad šeit viennozīmīgi ir pelnījis būt Pāvels Baikovs. Viņš ir liels malacis. Vēl komandā bija leģendārs cilvēks – Iļja Kušņirenko. Nevaru viņu ielikt sastāvā, bet uz maiņu lai paliek, jo nevaru viņu neatzīmēt. Ar viņu bija ļoti jautri, īpaši izbraukumos. Bet kā otru uzbrucēju ielikšu Habibu [Khabibullo Tulaev – aut.piez.], viņš arī atstāja patīkamu iespaidu, gan spēles ziņā gan arī kā cilvēks. Tā kā viņš arī ir pelnījis vietu šajā Dream Team.

Mūsu prezidenta "FK Lielupe" all-time Dream Team.
Mūsu prezidentes Helenas Villerušas FK Lielupe all-time Dream Team.

Kā Tu redzi FK Lielupe komandu pēc nākamajiem pieciem gadiem?

Mēs strauji attīstām sociālo tīklu kontus, mājaslapu. Ir patīkami to redzēt, bet nedrīkst aizmirst par pašu spēli. Jā, komandas sociālā dzīve ir ļoti svarīga, bet man svarīgāks tomēr ir pats rezultāts futbola laukumā. Tomēr ir jāatzīst, ka mūsu komandas sociālo tīklu lapās, kā arī mājaslapā ir daudz kā jauna, un būs daudz interesantu lietu, un tas viss attīstīsies, kas tikai pozitīvi iespaidos komandas attīstību, bet tik un tā nedrīkst aizmirst arī par pašu futbolu. Es ticu komandā, es ticu, ka spēsim gūt lielus panākumus, pateicoties gan mūsu Sieviešu komandai, gan arī Jaunatnes komandai, gan arī Pieaugušo komandai. Ticu, ka spēsim pacelt latiņu vēl augstāk.

2018.gads ir futbola gads – Pasaules kausa izcīņa futbolā, bet arī šeit pat Latvijā ir gaidāmas lielas pārmaiņas, jeb LFF prezidenta vēlēšanas. Guntis Indriksons pēc nu jau vairāk nekā 20 gadiem LFF Prezidenta amatā to atstās. Tāda interesanta paralēle sanāk. Cik cieši seko līdzi šiem notikumiem, kā Tu redzi Latvijas futbola nākotni, ko sagaidi no nākamā LFF Prezidenta? Varbūt Tev ir kāds personīgs favorīts no tiem kandidātiem?

Personīgi mans viedoklis ir tāds, ka es neizvēlētos nevienu no esošajiem kandidātiem. Man šķiet, ka ir pienācis laiks daudz ko mainīt LFF struktūrā, lai attīstītos, bet nestāvētu uz vietas. Un, ja nākamais LFF Prezidents rīkosies tāpat, neieviesīs neko jaunu, tad diez vai mēs sagaidīsim kādas izmaiņas vispār. Es novēlu nākamajam LFF Prezidentam, lai viņš nebaidās ievest kaut ko jaunu, kaut ko savu, lai viņš nebaidās mainīt jau ierastas Federācijas lietas, jo, ja nekas nemainās, tad tas viss iet bojā. Ļoti ceru, ka visas izmaiņas nesīs labumu Latvijas futbolam.

Nebija vēlmes pašai pretendēt šim amatam?

Nē. Bet es zinu vienu cilvēku, kuru gribētu kādreiz redzēt ne tikai FK Lielupe Prezidenta amatā, bet arī LFF Prezidenta amatā – tas ir Kārlis Villerušs jr.. Šis ir tas cilvēks, kuram futbols ir vissvarīgākā lieta, kurš dzīvo ar to. Es ceru, ka, ja ne tagad, jo tagad varbūt viņš īsti vēl nav tam gatavs, bet nākotnē viņš spers šādu soli un pretendēs šim amatam. Jo, manuprāt, viens no viņa lielākajiem dzīves mērķiem ir uzlabot Latvijas futbola līmeni tā, lai katrs iedzīvotājs spēlētu futbolu.

Jebkurā gadījumā mēs novēlam Tev veiksmi, vēlreiz apsveicam Jaunajā gadā un vienmēr gaidām mūsu dārgo Prezidentu uz mūsu spēli. Tāpat arī ceram, ka šis būs īslaicīgs atvaļinājums un pēc nelielas pauzes atkal būsi kopā ar komandu.

Paldies, es arī vēlreiz visus sveicu svētkos. Godīgi, joprojām nevaru iedomāties savu dzīvi bez FK Lielupe tāpēc esmu pārliecināta, ka jūs mani vēl redzēsiet un tik viegli netiksiet vaļā no manis. Tiksimies spēlēs!