Un atkal divi minimālie zaudējumi

Pirmo apli noslēdzam ar nepelnītu 0 tabulas punktu ailē. Foto - Marija Voronova

Pēc dalības noslēgšanas Latvijas kausā pagājušajā nedēļā, atgriezāmies pie 3. Līgas, kur aizvadījām divas sarežģītas spēles izbraukumos.

Vispirms devāmies uz FK Jelgava sporta bāzi, kur aizvadījām spēli pret FK Dobele Allegro komandu, pret kuru jau esam spēlējuši šogad – pirmssezonas sagatavošanās posmā piedzīvojot zaudējumu pārbaudes spēlē.

Komandai joprojām traumas dēļ nespēj palīdzēt centra aizsargs Damirs Urazmetovs, tāpat šajā spēlē nevarēja piedalīties Timurs Šafins un Vladislavs Ivanovs.

Spēle iesākās visai līdzīgi – abām komandām pārmaiņus pārņemot bumbas kontroli, taču reālas vārtu gūšanas iespējas neradot. Tā kā izbraukumā devāmies ar nepilnu rezervistu soliņu, puslaika beigās nācās nosēsties aizsardzībā, nedaudz pietaupot spēkus. Pašās puslaika beigās piespiedām pretinieku spēlētājam pārkāpt noteikumus un saņemt brīdinājumu, mums nopelnot soda sitienu pašā laukuma malā. Diemžēl no šīs standartsituācijas neizdevās radīt labu vārtu gūšanas iespēju un puslaiks beidzās ar bezvārtu neizšķirtu.

Otrā puslaika desmitajā minūtē neveiksmīgi nospēlējām savā vārtu priekšā pēc soda sitiena, un ļāvām pretiniekiem gūt vārtus. Turpmāk pārņēmām spēles iniciatīvu savās rokās, mēģinot atspēlēties. Ļoti laba iespēja radās piecas minūtes vēlāk, kad pie 16 metru atzīmes tieši pretī vārtiem bumba nonāca pie Arta Kalniņa, taču sitiens neizdevās, un bumba ripoja garām vārtiem. Desmit minūtes pirms spēles beigām asu sitienu pa kājām saņēma Dainis Sondors, kuram bija nepieciešama komandas ārsta palīdzība, līdz ar to viņš piespiedu kārtā pameta laukumu. Pašās spēles beigās ar milzīgiem spēkiem devāmies uz priekšu, bīstami apdraudot vārtus. Taču vistuvāk vārtu guvumam bija kompensācijas laika otrajā minūtē, kad pēc teicama Nila Veipāna tālsitiena bumba trāpīja pa vārtu pārliktni. Diemžēl spēle beidzās ar kārtējo minimālo zaudējumu 0:1.

Nedēļu vēlāk devāmies uz šīs sezonas tālāko izbraukumu Liepājā, kur Velnciema stadionā tikāmies ar Liepājas FS komandu. Šajā spēlē joprojām traumas dēļ nevarēja piedalīties Damirs Urazmetovs, tāpat dzelteno kartīšu limita dēļ vienas speles diskvalifikāciju nācās izciest Nilam Veipānam, kā arī vēl vairāki pamatsastāva spēlētāji nespēja piedalīties spēlē personīgu iemeslu dēļ. Tas deva iespēju laukumā debitēt diviem jaunajiem spēlētājiem – Jonatanam Gobam un Elvim Elksnim. Tāpat pēc 10 mēnešu pauzes komandā atgriezās Andrejs Ivanovs un Romāns Kaplāns.

Šī bija komandas pirmā spēle šosezon uz dabīgā zālāja seguma, kas spēlētājus jau pirms spēles pacēla uz patīkamu sajūtu viļņa. Jau pašā spēles sākumā kļuva skaidrs, ka laukumā ir devušās divas ļoti līdzīgas komandas. Mūsu komanda apdraudēja pretinieku vārtus ar regulāriem centrējumiem soda laukumā, taču pievīla precizitāte. Pretinieki puslaika beigās aizskrēja ātrajā pretuzbrukumā, ar veiksmes un Arta Kalniņa palīdzību bumbu izdevās izsist no vārtu līnijas. Un kārtējais (jau ceturtais) pirmais puslaiks, kurš noslēdzies ar 0:0.

Otrajā puslaikā sāka parādīties noguruma pazīmes, un arvien vairāk iekritām ātrajos pretuzbrukumos, taču arī paši izveidojām bīstamas vārtu gūšanas iespējas. Vislabākā no tām bija Elvim Elksnim, kuram vārtu priekšā atlika izdarīt izklupienu, lai trāpītu pa bumbu, kas tika raidīta gar vārtiem, taču pietrūka ātruma. Pašās spēles beigās rupjš pārkāpums tika izdarīts pret Kārli Villerušu, kuram nācās atstāt laukumu. Tā kā visas maiņas jau bija izdarītas, nācās spēlēt desmit vīru sastāvā. Un sekundes pirms spēles beigām Liepājas spēlētājs izdarīja tālsitienu ar augstu trajektoriju no aptuveni 20 metriem, diemžēl šo sitienu nespēja glābt mūsu vārtsargs Antons Vasiļjevs, kurš šodien bija spēlējis teicami. Un kārtējais ļoti sāpīgais minimālais zaudējums.

Nākamā spēle jau 5. septembrī, kad iesāksim turnīra otro apli, aizvadot šīs sezonas pēdējo spēli izbraukumā – pretiniekos FC Talsi / FK Laidze.

Kārlis Villerušs (FK Lielupe galvenais treneris): “Godīgi sakot grūti ko teikt. Abās spēlēs puiši cīnījās līdz pēdējam. Jelgavā mums pietrūka veiksmes. Būtu Nila sitiens nedaudz zemāks, būtu, iespējams, skaistākie vārti līgā. Liepājā, diemžēl, spēlējām diezgan novājinātā sastāvā, bez vairākiem līderiem, turklāt daudziem tā bija vai nu debija, vai nu atgriešanās sastāvā pēc ļoti lielas pauzes un principā bez treniņu prakses. Ļoti sāpīgs zaudējums Liepājā. Ielaist vārtus šādā spēlē, turklāt līdz ar beigu svilpi, kad bez līderiem, ar esošajiem spēkiem, esi bijis tik tuvu tam, lai aizvestu punktu – nevar aprakstīt, cik tas ir sāpīgi. Priekšā otrais aplis, kuru uzsāksim bez punktiem, būs jādara viss iespējamais, lai labotu šo situāciju, jo patiešām tikai vienā spēlē mēs nebijām tuvu tam, lai izcīnītu punktus šosezon.”